“Pēkšņi visa Eiropa ir vienas lielas mājas. Pateicoties Šengenas līgumam, cilvēku kājas nu ir brīvākas, iespējas ceļot, un iespēja justies kā mājās jebkur daudzus ir padarījusi laimīgākus, bet kā ir ar tiem, kuri visu savu dzīvi ir nodzīvojuši pierobežā, kā jūtas tie, kuri šo robežu ir izjutuši visspēcīgāk?
Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem un saprastu arī paši savu piederību un pilsoniskumu vienai konkrētai valstij, vai Eiropai kopumā, jaunie fotogrāfi no Latvijas, Lietuvas, Zviedrijas un Īrijas, starptautiskā projekta „Robeža, kas vieno” ietvaros pavadīja divas notikumiem un atklāsmēm bagātas nedēļas iepazīstot dzīvi pierobežā. Tāpēc, labprāt aicinu tevi, arī tevi un jā, pat tevi atrast laiku, lai apmeklētu šo izstādi.. Izstāde būs apskatāma no 21.11.08 – 05.12.08




Stāsts par patstāvīgas dzīves pirmajiem soļiem. Līdzīgi, kā mēs bērnībā iemācijāmies staigāt – sajust katru sava ķermeņa daļu,katru kustību. Dzīvojot vienam noris līdzīgi procesi . Tu daudz vairāk ieraugi sevi kā sevi. Kā indivīdu no kopējās sabiedrības. Tu iemācies saprast, ka nekas nenotiek pats no sevis. Tu iemācies staigāt no jauna. Katra no šīm bildēm ir kā ikdienas piezīme – piezīme no sadzīves – apkārt esošās pasaules norises.