Kurš gan nebildē kāzas? Kāzu fotogrāfija Latvijā lielai daļai bildētgribošajiem jauniešiem ir kā etalons, pēc kā tiekties [gribas piebilst, ka diemžēl]. Šī sadzīviskā fotogrāfija, kas bijusi vajadzīga visos laikos, ir mazliet kā nievājošs aspekts lielo meistaru paspārnē. Varbūt caur to, ka to dara gandrīz ikviens, kam ir kāds melns fotoaparāts. Šādi to iesāku arī es. Iesākumā nu dien tas bij kā pārbaudījums un kā nebijis piedzīvojums. Nenoliedzami, tas rada savu prieku [citādāk es to nemaz nespētu darīt], un tas ir kļuvis kā labs ienākumu avots. Savādi, ka reti kad ir prieks vērot kādu citu fotogrāfu veikumus, jo neieraugu neko interesantu. Lai gan, pieļauju, ka tiem citiem tā šķiet vērojot manus darbus. Un tomēr ielieku – ielieku atjaunotu apkopojumu no šiem procesiem. Bildēju ar sajūtu, lai pašam ir interesanti un, galu galā, lai saņēmēji priecīgi.
Dikti garš ievads. Šoreiz pēc tāda prasījās. Bilžu atlase – bez konkrēta vadmotīva. Tik vien pēc tā, kas pašam patīk – un ‘patīk’ nu dien ir subjektīvs kritērijs, jo tikai es zinu, kas un kapēc man tur patīk. :) patīkamu skatīšanos.
