Nu jau kādas vairāks nedēļas senā trešdienā noskatijos filmu That’s it that’ s all, kas vedināja uz pārdomām par mani un snovbordu – gan Latvijā, gan visumā. Savādi bij redzēt sejas, kuras satiktas dzīvē – bet te tās ir uz lielā ekrāna – pasaules varenie, bet kā ir šodien? Kas vispār noris ar mani un šo sniegoto procesu? Radās doma, ka ir jāapkopo sadarītais, kas arī top par punktu uz i, jo attiecības ar šo pasauli ir mainījušās. Filmu skatoties bij mazliet žēl, ka esmu pēkšņi ārā no šīs laivas, bet ja atgriežos pie iemesliem, kādēļ es esmu ārā, viss nostājas savās vietās. Tad nu tāds ceļojums cauri laikam. Tas viss arī paliks kā ikdienas ieraksts, jo arī pašas bildes ir kā ikdienas ieraksti, kuriem šodienā īsti vairs nav pat nozīmēs. Līdz brīdim, kad tā būs jau pamatīgi aizmirsta vēsture. Tad nu lai arī šis ieraksts ir kā simbols tai viendienīgajai vizuālajai informācijai, kura šodien vairs nav aktuāla . . 

Senajā 2005. gadā apņēmības pilns devos uz Milzkalni , kur norisinājās ikgadējās Volcom Peanut butter & Rail Jam sacensības (ja tās maz var tā nosaukt), kas ar savu būtību bij man kļuvušas mitoloģiski aktuālas. Aktualitāti tās iemantoja jau vērojot jauniešu žurnālus Mana/Laba/Sīrups, kas reiz dalījās ar snovborda informāciju. Bildēt devos ar apziņu, ka šīs bildes noteikti kādam būs jānosūta. 

Tā arī izdariju. Lai gan nepazinu nevienu no darboņiem – nosūtiju gan Sniegaklubam , gan Boards.lv . Neviļus dažas no bildēm tika nopubilcētas sporta žurnālā “Sports” un tas kopumā radīja ārkārtīgu prieku un metos tajā visā iekšā ar 10x lielāku spēku.

Sniegaklubs - Ansis Egle pēc šīm bildēm aicināja aktīvāk darboties šajā pasaulē. Un man, protams, bija liels prieks, ka manas bildes tiek parādītas plašākai pasaulei. 

Ērgļi – Jaunatnes Olimpiāde 2006

Pirmais lielākais, skaļākais pasākums – Nokia Leave no Trace, kurā tika iepazīti vairāki “lielie vīri”, kas līdz šim bija bijuši autoritātes, bet nu jau paziņas

Akcija - Sniegakluba lietoto preču tirdziņš veiksmīgi palīdzēja iekļūt šajā sabiedrībā.

Un, protams, leģendārais auto, ar kuru nu dien bij patīkami braukt .

Un neviļus sadarbība ar sniegaklubu bija nostiprinājusies.

Izstāde ar diezgan skaļu nosaukumu - Latvijas labāko snovborda fotogrāfu izstāde iecēla to visu citā garšā. [...]

Kā sniegaklubs par to rakstija - Jaunais un daudzsološais snbrd fotogrāfs Ģirts Raģelis notvēris mirkli ar pagājušās sezonas labāko Latvijas snbrd meistaru (saskaņā ar Sniegakluba vērtējumu) Mārtiņu Tēci chill out brīdī uz C slaida Milzkalnē. Gan Ģirts, gan Mārtiņš ir kā Sprīdīši, kas gāž lielu vezumu katrs pa savam. Mārtiņš ar dēli, Ģirts ar foto aparātu. Un abiem izdodas ļoti labi.

Divas dienas vēlāk ceļasomas tika iekrautas busos un, patiecosties Jurim Strongotam [Rīgas snovborda skolai] un pateicoties Mammas atbalstam, devos uz Šveices lielajiem kalniem.

2007. gadu sniegaklubs sāka ar dubultu spēku – nokļūstot daudzos snovborda pasākumos ārpus Latvijas, ziņojot par to ļoti operatīvi un aktīvi. 

ISPO 2007 vācijā.

…kam sekoja ļoti aktīva sezonas dokomentēšana tepat- Latvijas plašumos. Reizēm pat šķita, ka es esmu uz kalna biežāk kā paši braucēji, jo šajā sezonā tika apmeklēti gandrīz visi pasākumi.

Neviļus – kādas spontānas rīcības rezultātā [Raivja telefona zvans] sanāca kāda ne-sacensību bildēšana [ līdz šim tika bildēti tikai snovborda pasākumi]

Sezonas viducī ciemos atbrauca Šveices snovborda fotogrāfs Creager . [Heinz Loehle stāsts par šo braucienu  un kādu bildi ar te var atrast.]

Mans skats no malas, kas ilgtermiņā ir devs ļoti daudz zinību [no kurām daudzas es saprotu tikai šodien].

Gada [2007] noslēgumā sanāca pabūt vel Roterdamas – Stokholmas FIS pilsētas šovos. 

Roterdama

Stokholma

Un šobrīd šķiet, ka visskaļākais un iespaidīgākais brauciens bija uz Tokiju – 12h lidojums, Japāna pati par sevi un, protams, Nissan x-trail jam. Ar lielāko stadionu, skaļākajiem un aktīvākajiem faniem un visnotaļ mistisku sajūtu. Kārtīgs šovs, kas vairāk gan tendēts uz reklāmu un komerciju. Iespēja pabūt blakus, parunāt ar atpazīstamākajiem un, iespējams, labākajiem braucējiem pasaulē. Iespaidīgs pasākums – savā būtībā.

2008. gada ieskaņās klajā nāca ilgi lolota un kopota Ievas Meļko un Lienes Kreišmanes rakstītā grāmata par Latvijas snovborda vēsturi zem nosaukuma – “Sezona nekad nebeidzas”, kurā ir atrodamas arī manas bildes.

Mierīgais gada sākums Austrijā, Insbrukā ar Nokia Air & Style

Un dubļainā sezona Latvijas plašumos. 

 

Savā ziņā, šī dubļu mīcīšanās raisija dažādas pārdomas..

Pavasari sveicot, Red Bull bij sagatavojis jautru pasākumu – Border X – Valkas / Valgas robežā, kurā tā pa īstam varēja sajust sacensību spriedzi, jo tā nu jau, savā ziņā, bij cīņa par valstisku godu starp Latviešiem un Igauņiem.  

Un sezonai pieliek punktu Triecienspēks ar Gada balvu snovbordā. Kā gada [šķietami, arī visu laiku labāko] snovborda fotogrāfa statusu iegūst Uģis Brālēns.

 

Tā nu man ir gājis pa šiem gadiem Latvijas snovborda pasaulē [ :) ].  

Dubļos tika iemīcīta sajūta un doma, ka gribas kustēties uz priekšu. Radās sajūta, ka pietiek krāt failu tūkstošus, kuriem ir viendienīga nozīmē šodienā. [Nešaubīgi, ilgtermiņā tā būs pamatīga vēstures liecība.] Gribējās ķerties pie kā pamatīgāka, pie kā paliekošāka.

Savādā kārtā, procesi paši par sevi arī lietas sakārtoja. Pēc 3 gadu intensīviem procesiem šosezon iestājās pauze, kuru pārtrauca sadarbība ar Kristīni Bezbaili. Un šo nu var uzskatīt par jauna ceļa sākumu. 

Bet tas jau būs atsevišķs stāsts. 

 

*nekas nevar sākties, ja nekas reiz nebeidzas.

**dikti gari .