Noskatijos Lost in Translation tikai šovakar, neviļus atgriezos Tokijas sajūtās. Apkopošu to fotomateriālu un parādīšu plašāk, lai gan maz tika sabildēts, jo tur uz vietas bija baigais apjukums. Bet tā valoda,skaņas,ielas, takši,ēdiens,miers un nemiers.. ehh pārāk lielā steigā tas viss bij. Te tur , te jau atpakaļ.
Dzīvojam mēs netālu no stvētās Asakusa pilsētiņas, kas ir tempļu pilsēta. [iespējams, ka runāju muļķības, bet tas ir tas ko zinam ,kad būšu Latvijā, noskaidrošu precīzu informāciju.
Nabadziņi/Ubadziņi pēc krēslas iestāšanās izrādās ir diezgan daudz [varbūt patrāpijāmies viņu platībās.] Visi steidz uzsliet kartona/auduma būdiņas un pārlaist nakti. Šie esot labie ļaudis, kas baro kaķīšus – tie pēc nostāstiem esot baigi nobaroti :).
Arī mums tiek fantastiskas vakariņas. Patiesībā šķiet, ja Japāņu virtuve ir viss labākā pasaulē [subjektīvi]. Viņi needī tikai sušī :P.
Tik tiešām lieliska darba diena, ja maz to visu var nodēvēt par darbu. Dzīvesveids un prieks. Vienozīmīgi ši ir laimīgo zeme, šāds vismaz ir mans pirmais iespaids par to. Noteikti šeit padzīvošu kādu laiku. [tiesa gan ne šogad :D] Par pašu Tokiju, kā pilsētu pagaidām ir maz ko teikt, jo iesākumā ir jāizpilda misija . Kā mums ar Aģentu un Lieni sokas , var apskatīt šeit -Siegaklubs punkts lv - un tiem kam tā lasīšana padodās - te- :)
Tokija atrasta.
Mazs apjukums, jo te labā puse ir kreisā un kriesā puse ir labā.Liela maldīšanās , lai atrastu vajadzīgos objektus. Jūk debespuses un prāts vel nespēj aptvers kur esam . Visu pastiprina nogurums, kurš ir mežonīgs. 36 stundu nomodā [ ar 2h caura miega lidmašīnā] Laika starpība 7 h .Bet to nejūtam, jo knapi kājas varam pavilkt. Rīt no rīta [mūsu rīta] parādīsim vairāk. Gulēt.
ir varena sajūta būt starp šiem varenajiem.